Pēcpusdienas stāsts

Dienas vidus. Man zvana Jānis un saka, ka mēs braucam uz Madonu uz divām dienām ar velo. Uz jautājumu - "kāds plāns?" atbilde ģeniāla. "Nez, man pirms 5 minūtēm tikai prātā tas ienāca". :D

Pēc kārtīgas un nopietnas pusminūtes apdomāšanās izdomājam, ka, ja braukt, tad kkur uz Lietuvu - interesantāk un ceļi gludāki. Viņš saka Paņeveža, es saku - stulbums. :D Man maz ticības, ka mēs līdz turienei tik vienkārši aizmītos, it īpaši, ja ir pulkstens trīs dienā, līdz turienei 170 km un viņam īsti nav nojausmas, cik dienā ar velo var nomīties. Tad man galvā iešķiļas idiotisma dzirksts un saprotu, ka gribu braukt... kaut vai tikai tāpēc, lai pierādītu, ka man taisnība, ka mēs tik tālu neaizmīsimies. :D Beigu beigās nolemjam, ka brauksim līdz Zarasai, pamērcēsimies ezerā, un ja būs vēlme dosimies tālāk uz Utenu. Ātri sametu mantas somā, paņemu telefonu ar gandrīz tukšu bateriju un aidā!

Aizminos līdz Jāņa mītnei un tad minamies abi pie leišu kaimiņiem. Jau pēc pāris metriem sāk čīkstēt mana līdzbraucēja velosipēds, bet gan jau... mēs jau tādas lietas, kā rezerves riepu vai kaut elementāru uzgriežņ-atslēgu jau neņemsim - aizņem tikai vietu. :D Pēc kilometriem desmit viņš paziņo, ka zb kalni un velotūrisms kā tāds. Bet jāminas vien ir, dzeram ūdeni un minamies pa karstumu tālāk.

Ar katru brīdi čīkstoņa kļūst skaļāka, un skaidrs ir arī iemesls - aizmugurējam ritenim (kurš vispār ir no cita velosipēda) ir sap%#ti gultņi, un ritenis bremzē. Pēc diez gan pailga ceļa nokļūstam Zarasos, ielienam veikalā pēc salātiņiem, platmasas dakšām un alus. Alus izvēle te kā vienmēr augstā līmenī. Paņemam vietējos ražojumus, un katrs arī par 9-grādīgai alus pudelei. Tādu gan labāk te nedzert, dzersim mājās, jo garš ceļš vēl priekšā.

Tad meklējam pludmali, kurā ir augsti tramplīni. Vienmēr ir gribējies tur nolekt, bet kad biju te agrāk, es biju mazs un bailīgs. :D Šurpu turpu braukājot (mums tak karti nevajag :D ) aizminamies līdz skatu laukumam un parkam. Izlemjam parkā pavakariņot un izdzert pa vieglajam aliņam. Sēžam parkā, ēdam un priecājamies par jauko atmosfēru. Alus garšīgs, salāti arī. Tik viena problēma - Jāņa velosipēdam aizmugurējais ritenis pa brīdim vairs vispār nav izkustināms no vietas. Mistiskā veidā nogāžas viens no 9-grādīgajiem aliņiem, un skaidrs ir viens - ja jau pudele vaļā, tad jādzer ir. Sadzeram, no plastmasas glāzītēm, lētu un spirtotu leišu alu. :D 

Laiks doties tālāk! Nedaudz tālāk uz soliņiem sēdēja kāds vīrs ar savu sievu, un abi runāja krieviski un pa brīdi paskatījās, kā mēs tur alu dzeram. Jānis aiziet, paprasa viņiem kā nokļūt līdz pludmalei. Viņi saka, ka nav vietējie un nezin. Ok. Paminamies tālāk un ceļš uz pludmali tiek noskaidrots no divām lietuvietēm, kas arī prot krievu valodu. Jauki! :)

Pludmale vienkārši satriecoša. Viss smuki iekārtots un sakopts. Ielienam ūdenī, viss forši! Prieks un laime. Pavadam laiku pie ūdens un pamazām dodamies atpakaļ. Aizminamies līdz veikalam, paņemam ūdeni, vēl aliņus un aiziet atpakaļ uz LV! He. Nenobraucām pat 100 metrus, kā Jāņa velosipēds vispār vairs nav izkustināms. Pakaļāāā! Es smejos, jo man tas liekas baigi jautri (it īpaši pēc 9% alus :D ). Tiek mēģināts uzlabot situāciju, bet tad, kad no riteņa sāk arā birt gultņi, skaidrs ir viens - atpakaļ vairs neatmīsimies. Sāku skaitīt cik stundas mums vajadzēs iet. Ir vakars. Izskaitļoju, ka uz brokastīm varbūt paspēsim. Cietušā velo īpašnieks zvana uz dzimteni, un saka, lai brauc pakaļ. Pamazām velkamies uz robežas pusi pa kreiso pusi. Man kkā prātā iešāvās doma, ka vajag varbūt pa labo pusi. Tā, ja nu gadījumā kāds busiņš brauc ar LV numura zīmēm. Un te, jopt! Skatos pāri ceļam benzīntankā stāv mini-vans, ar LV numura zīmēm UN blakus stāv vīrs, ko mēs satikām parkā. :D Pārmaucu pāri ceļam, un ar satraukumu balsī prasu, "varbūt jūs uz Daugavpils pusi braucat? " Apskaidroju situāciju, ka salūzis velo, un nevaram vairs atpakaļ tikt normāli. Viss vnk zbis. Iekraujam velo, braucam. Nedaudz parunājam par dzīvi, šoferis ar sievu pastāsta par savu biznesu. Kungs nopriecājas, ka mēs tādi normāli čaļi, nominamies līdz Lietuvai, lai kulturāli iedzertu vietējo aliņu. :D

Lidojam ar busu atpakaļ, viss forši, visi priecīgi. Izlaiž mūs praktiski ideālā vietā netālu no mājām un esam klāt! Nekādas mīšanās un veselīga dzīvesveida murgu. :D
Secinājums: jo mazāk plānošanas, jo jautrāki piedzīvojumi. :D

Stulbuma kalngals jeb "Kā es minos 150km"

Rīts. Neierasti ātri pamostos, jo baigi gribas dzert. Ūdeni, jo vakar tika dzerts ne tikai ūdens. Paskatos pa logu - ārā labs laiks, neizskatās, ka baigi cepinās saule. Šī diena man arī tāda patukša, nekas īsti nav jādara.

Mani jau sen mocīja doma izbraukt kādu lielāku gabalu ar velosipēdu, bet nevarēju īsti atrast ne īsto laiku, ne maršrutu. Ja kādam kādreiz ieminos par savu plānu, tad vai nu mani nosauc par debīlu, vai arī pasaka "nu nezinu..." un klusībā nodomā: "debīls". :D Tad nu es pēkšņi izdomāju, ka braukšu šodien. Man jau daudz laika sataisīties nevajag! :D

Check list:

*Velo - ir! Sists, vecs, vairākas reizes iekļuvis avārijās un principā pilnīgi nepiemērots garām distancēm.

*Maršruts - atrodu Google Maps 3 pilsētas kā "check-points" un vnk atceros 2 ciparus - 117 un 122. 

*Ēdiens - aj, gan jau pa ceļam kkur.

*Karte - priekš kam?

*Rezerves riepa un citi drošības līdzekļi - aizņem daudz vietas, gan jau iztikšu.

Laimīgs izbraucu no mājām, īsti nezinot kur jābrauc. Galvenais - ticēt sev! :D Pēc 5 km man viss apnīk, galvā doma - nah mīties, ja var braukt ar mašīnu? Saprotu, ka jādabū mašīna un tad nekādu velosipēdu. Tuvojos 18. novembra ielai, un cenšos doties uz tiltu. Apskatīju situāciju, ieslēdzu ausīs k0rn un jūtoties kā pilnīgākais pašnāvnieks manevrēju starp joslām, cenšoties neaizķert kādu auto.

Līdz robežai ceļš kalnains un bedrains. Uzstādīta ceļazīme, kas brīdina "nelīdzens ceļš - 8km", nemaz nemotivē. Kad tieku līdz LT robežai sāk rasties doma, ka varbūt labāk griezt atpakaļ. Bet nē - vajag! (nezinu kāpēc, bet vajag :D )

Sākas Lietuva un ceļi paliek gludāki. Ne velti jau mūsu tēvu tēvi ir teikši: "Tur kur beidzas ceļi, sākas Latvija!" :D Aizbraucu līdz Zarasai un ielienu veikalā. Sapērku šokolādes, coca-cola un pāris energy drink, kuri joprojām stāv somā. Tad cenšos atcerēties pa kuru ceļu īsti vajadzēja izbraukt, lai nokļūtu uz nākamo "check-pointu". Tobrīd jau atceros tikai to, ka tā bija pilsēta, kura sākas ar burtu O un bija kkur pavisam netālu. Redzu, ka pa vienu no ceļiem, kas ved uz man vajadzīgo pusi pārbrauc fūre. Izdomāju, ka es arī braukšu tur, jo viņi tak` tikai pa lielajiem ceļiem braukā... Un man paveicas! Pēc pāris km ir zīme ar numuru "117" jeb ceļu, kurš man vajadzīgs. 

Tad minos, minos, minos un vēlreiz minos. Jau pagājusi stunda, bet visapkārt milzīgi lauki un NEVIENAS CEĻA ZĪMES! Sadomāju, ka lkm ir pakaļa. Izskatās, ka govis uz lauka arī nezin īsto ceļu. Piezvanu kādam labam cilvēkam un gribu palūgt, lai apskatās lmt.lv , kā dabūt mobilo internetu ārzemēs. Man pasaka "es guļu, labāk paprasi kādam zinošākam". :D Nu ok. Lieku ausīs mūziku, kur skan gangsta rap, un ripinu tālāk. Sāk līt lietus. Tad sāka gāāāzt lietus. Daudz ūdens un vējš, kas jūtami velk velosipēdu prom no ceļa. Te uz ceļa ieraugu tūristu karti, no kuras sapratu, ka esmu uz īstā ceļa! Vienkārši tā pilsēta ir n-tās reizes tālāk nekā es biju iedomājies. Tātad vēl tikai 20 km un būšu nākošajā check-pointā. P.S. Šajā momentā es secināju, ka karte ir normāla padarīšana, nevis old-school grabaža, ko izmanto cilvēki ar sliktu atmiņu. :D


Minos un sāku just, ka mani sāk raustīt krampji. Un vairāk, un vairāk. Te atcerējos, ka pie ilgām slodzēm ir vajadzīgs magnijs, savādāk krampjus dabūt ir pats par sevi. Beidzot sasniedzu savu ilgi meklēto pilsētu un ieeju veikalā. Atrodu kkādu sportistu dzērienu, kur iekšā daudz magnija un visādu citādu brīnumu. Sajutos kā baigais velosipēdists, bet tad ieraudzīju spogulī, ka dēļ lietus, vēja un kapuces, es drīzāk izskatos pēc trakonama pacienta nekā pēc sportista.

Tālāk ceļu atrodu viegli un minos uz LV pusi. Zīme iedveš bailes, jo tālāk man būs jābrauc pa LATVIJAS CEĻIEM! :OOO Turklāt, man jābrauc tālāk, jo bez viena līkuma man kopā nesalasīsies 150km.

Sākas LV ceļi un saprotu, ka pakaļā ir. Būtu dzimtajā pusē, ietu slīcināties Daugavā, bet pa to nav iespējams izdarīt. Visādi atsaldētie nesas garām, pa ceļu pabraukt nevar, jo katrs nelīdzenums sit nost ātrumu. Un tā pāris stundas! :D Laiks censties izdomāt, kāpēc Latvijas ceļus nevarētu taisīt lietuvieši?

Kārtējo reizi sāk gāzt lietus, līdz mājām tālu, bet līdz vecmammas mājai kilometrs. :D Lai es ietu dzert siltu tējiņu, skatītos pa logu uz lietu un nepieveiktu savu distanci?! Phe, braucam tālāk. :D Atkal sajutos kā pašnāvnieks. Varētu atkal ieslēgt smago metālu, bet pleijerim jau sen, sen beigusies baterija. (atgādinājums sev: nākošreiz uzlādēt)

Un braucu, braucu līdz pāris desmitu km attālumā saprotu, ka vairs nevaru. VAU, VAU! Paldies Dieviņ, es zinu, ka tu mani mīli! :* Uz ceļa izskrien divi buldogiem līdzīgi radījumi, kuri beidzot atraduši sev pusdienas. :D Nezinu īsti no kurienes, bet tas lika atrast jaunas enerģijas rezerves! Sapratu, ka vajag apbruņoties. :D

Minos, slīkstu lietū, izžūstu un tā visu laiku. Rodas naids pret valdību un Satiksmes ministriju. Lai brauktu pa vietējiem ceļiem ar velosipēdu ir jābūt izcilam un nedaudz pasistam entuziastam. Beidzot nonāku līdz Daugavpilij, pat vēl nav iestājusies tumsa, bet savas 7 stundas mīšanās pagājušas. Brīnos kā man neapnika braukt vienam. :D

Skatīt 26.06.12 lielākā kartē

Secinājumi nākošajai reizei (da labi, tādas nebūs :D ):

*ja negrib steigties, var iet meklēt geo-kešus.

*rezerves komplekts un vispār normāls velosipēds nenāktu par sliktu

*dubļu sargi ir praktiska un noderīga manta visiem (protams, ka man tādu nav), nevis tikai pensionāriem, kas brauc uz baznīcu :D

*nemokiet sevi un labāk izvēlieties normālus pārvietošanās veidus! :D

ne vienmēr nelabās lietas dara sliktu

priekšvārds: kamēr neesmu sācis darīt neko nopietnu, radās neliela vēlme kaut ko uzrakstīt. veco laiku vārdā.


Ir lietas, kas nemainās. Joprojām meklēju veidus, kā izgulēties, vēlams pēc iespējas īsākā laikā. Un šis stāsts sākās tieši ar to.
Viens no īpatnējākajiem cilvēkiem ko pazīstu pastāstīja savu "dienas" režīmu. Princips diezgan vienkāršs - atnākot mājās no skolas uzreiz iet gulēt, pamosties ap 20.00 un tad iet gulēt vēlreiz ap 4.00. Man šādi gulēt sanāca 3 dienas pēc kārtas, un vienā no vakariem nogurums ņēma virsroku un es nogulēju daudz ilgāk nekā pēcpusdienā bija paredzēts.
Tā kā mans Skype praktiski ir ieslēgts 24/7, tad samērā bieži kāds mani mēdz pamodināt rakstot ziņas. Šoreiz tā bija P, kura uzdeva vienkāršu jautājumu par bankas kartēm. Tas notika vienā no pēcpusdienām, kurā es gulēju. Piecēlos, atbildēju uz ziņu, un līdu atpakaļ gulēt. Tā izdarīju pāris reizes līdz man apnika n-tās reizes celties, tādēļ izvēlējos izdarīt savu sliņķa gājienu - piezvanīt.
Nekad nebiju sapratis, kāpēc jauniešiem nepatīk LMT. Parasti no viņiem var dzirdēt, ka esot dārgs un nejēdzīgs operators. Man gan šķita, ka tas ir tikai nepamatots mīts, jo nekad nav bijušas nekādas problēmas. 
Un tātad, mans zvans, lai atvainotos, ka lēni atbildu, nedaudz ievilkās, un tika norunāta apmēram pusotra stunda. "Nekas daudz", nodomāja Kaspars, "mūsdienu pasaulē tā ir norma." Vienīgais, kas man lika aizdomāties, bija P nevainīgais jautājums - cik man maksā zvanīšana?
Hmm, nekad nebiju aizdomājies par to. Man ir bija LMT "Vienādais 7". Fiksēta maksa 7 ls mēnesī, kurā var norunāt ap 200 minūtēm. Ja norunāts vairāk, jāmaksā klāt pie tiem 7ls. Tā kā bija aizdomas, ka jau pirms pāris dienām biju savas minūtes norunājis, tad tomēr nolēmu uzzināt, cik īsti izmaksā sarunu minūte no LMT uz LMT.  Atradu! 7,56 sant/minūtē. Tātad šāda pusotras stundas saruna izmaksā tik, cik liela pica ar piegādi uz mājām. (0,756 * 90min = LS 6,80)
Lieliski! Tas pierāda to, ka laba saruna ir vērtīgāka par... daudz ko citu. Tā kā vēl viena problēma, ar ko es reizēm mēģinu cīnīties, ir izšķērdība, tad nodomāju, ka būtu prātīgi apskatīt, ko piedāvā citi operatori. Izrādās, ka BITE par 3,50LS mēnesī piedāvā 350 bezmaksas minūtes uz visiem tīkliem + 100 SMS + 50 MB. Vai tiešām ir vērts rēķināts, kurš ir izdevīgāks operators?
Ok, zvanu tētim, saku lai aiziet uz BITE salonu, un pasaka, ka grib pārreģistrēt manu numuru uz "biti". Pie reizes arī viņš pats nolēma, ka BITE tomēr ir izdevīgāks. Darīts! "5 darbdienu laikā notiks operatora maiņa, BET šajā laikā klients var atteikties no maiņas."
Un kas sekoja tālāk? Kādā jaukā darbdienas vakarā zvana no LMT, un piedāvā "darījumu" - ja tiek atcelta operatoru maiņa, un paliek pie LMT, tad viņi piedāvā šādu tarifu plānu - "1500 min LMT tīklā, 500 min uz visiem citiem tīklā, bezmaksas īsziņas, 30MB. Un tas viss par 4LS mēnesī!" :D (nevarēju šeit neliekt smailiņu :D )

Morāle - slinkums, bezmiegs un dažādi citi faktori spēj novest līdz ļoti pozitīvam rezultātam! :D

Mājasdarbs par Ulmaņlaiku kvasu

Dabīgi raudzēts maizes kvass. 

Sastāvs: ūdens, cukurs, kvasa misas koncentrāts 3% (rudzi, mieži, kvieši), raugs oglekļa dioksīds, skābuma regulētājs – citronskābe, konservants – nātrija benzonāts.

100ml dzēriena vidēji satur: 0,15g olbaltumvielu; 7,9g ogļhidrātu; 0g tauku.

Uzmanība jāpievērš faktam, ka atšķirībā no dažādām limonādēm, kas veikalā ir nopērkamas ar nosaukumu „kvass”, šis dzēriens tiešām ir pagatavots, to dabīgi raudzējot. Tā pagatavošanas process ir ļoti līdzīgs alus raudzēšanai, tāpēc rūgšanas procesa rezultātā, kvass satur 0,5% alkohola.

Kā jau īstam kvasam pienākas, tas satur daudz dažādu cilvēkam nepieciešamu uzturvielu: raugu, ogļhidrātus, olbaltumvielas, organiskās skābes, vitamīnus, fermentus un minerālvielas. Kvasa dziedinošo spēku izskaidro ar tā sastāvā esošo pienskābi, grupas „B” vitamīniem (B-1, 2, 6, 12, 15) un askorbīnskābi, brīvām aminoskābēm, kalciju, magnēziju un citiem makro- un mikroelementiem. Senatnē ar to ne tikai veldzēja slāpes, bet arī ārstēja cingu, saaukstēšanos, drudzi, sāpes vēderā.

Iespējams šo dabīgo produktu var saukt par veselīgu, taču tam ir arī ēnas puse. Britu profesors no Šefīldas Universitātes secinājis, ka nātrija benzoātam, bezalkoholiskajos dzērienos savienojoties ar C vitamīnu, veidojas benzols: kancerogēna viela, kas var izraisīt aknu cirozi. Tātad, lai cik arī tas dīvaini neliktos, tad dzerot dzērienu, kas ir dziedējis cilvēkus gadu simtiem, tagad viena pievienota konservanta dēļ, kas ļauj uzglabāt produktu ilgāk, tiek riskēts ar iespēju saslimt ar vēzi.

Lai arī kancerogēnas vielas klātbūtne liek padomāt vai lietot šo dzērienu, jāatzīst, ka mūsdienās no tām izvairīties nav iespējams. Gaiss, ko elpojam, pannas, kurās gatavojam, un citi priekšmeti apkārt satur kancerogēnas vielas. Pieļaut iespēju, ka cilvēks miris no vienkārša maizes kvasa dzeršanas, ir samērā nereāli.

Tātad – ņemot vērā esošo situāciju, šo dzērienu var ievietot veselīgo produktu grupā, jo tajā esošo vitamīnu un minerālvielu daudzums atsver minimālo risku iegūt vēzi, ko mēs riskējam iegūt katru dienu.

Hemisinusīts

...tā vien šķiet, ka šis būs nevis mans blogs, bet gan medicīnas eksperimentu pierakstu burtnīca. :D


Tātad, sāksim ar anatomiju. DEGUNA BLAKUSDOBUMI ir skaņu rezonatori. Tos klāj gļotāda — deguna dobuma gļotādasturpinājums, tāpēc arī iekaisums no deguna dobuma pa gļotādu var pāriet uz DEGUNA BLAKUSDOBUMIEM. Pieres kaula dobums atrodas pieres kaula zvīņā (uzacu loka līmenī) un ar starpsienu pa viduslīniju sadalīts 2 (parasti simetriskās) daļās, kas atveras deguna dobuma vid. ejās. Jo lielāks pieres kaula dobums, jo vairāk izteikti uzacu loki. Augšžokļa dobumi aizņem visu augšžokļakaula ķermeni un atveras deguna dobuma vid. ejās, bet to apakšējās sienas atrodas apakšējās ejas līmenī. 

Strutainu iekaisumu gadījumā šos dobumus atver uz deguna dobuma apakšējām ejām, lai strutas izdalītos pa deguna dobumu. Jeb vienkārši sakot - pretīga operācija ar daudz adatām, kas tiek sadurtas galvā. :D 
Dobumu apakšējā sienā reizēm beidzas acu zobu un lielo dzerokļu saknes, kuru sastrutojumi var radīt augšžokļa dobumu iekaisumu. Tā kā ļoti tuvu dobuma augšējai sienai iet trijzaru nerva zars, šāds iekaisums var radīt arī trijzaru nerva neiralģiju. Un saprotams, tas draud arī man. (:



Tā trijzaru nerva neiralģija ir ļoti stipras durstošas, plosošas vai dedzinošas lēkmjveida sāpes pieres, vaiga un augšžokļa vai apakšžokļa apvidū, parasti vienā sejas pusē. Ilgst vairākas sekundes un bieži atkārtojas. Sāpes rada sejas kustības (runāšana, ēšana, bārdas skūšana, smiešanās), pieskaršanās sejai, skaļš troksnis, dažādas emocijas u.c Slimnieks cenšas seju saudzēt, tāpēc ar laiku tā kļūst līdzīga maskai; brīžiem rodas asa, sāpīga sejas muskuļu raustīšanās. Pamatoti atzīst, ka šie sāpju stāvokļi ir paši smagākie, kas medicīnā pazīstami. Slimo vienlīdz bieži kā vīrieši, tā sievietes pēc 40 g. vecuma. TRIJZARU NERVA NEIRALĢIJA izraisa slimīgas pārmaiņas pašās nervu šķiedrās vai CNS (idiopātiskā TRIJZARU NERVA NEIRALĢIJA). TRIJZARU NERVA NEIRALĢIJAS pamatā var būt arī kāds slimības process ne pašā nervā, bet tā tiešā tuvumā, piem., hron. iekaisums (zobos, deguna blakusdobumos), pēctraumas radušies rētaudi, audzējs, kas saspiež nerva šķiedras un rada sāpes (simptomātiskāTRIJZARU NERVA NEIRALĢIJA). Ja likvidē pamatslimību, izbeidzas arī neiralģiskās sāpes. Ārstē ar perineirālu novokaīna blokādi (mmm novokaīns ir kokaīna atvasinājums. :D narkomāns uz valsts rēķina - es laikam šoreiz nesūdzēšos :D ), pretsāpju līdzekļiem, B grupas vit. lielās devās. Lieto arī t.s. nespecifiskās terapijas paņēmienus — audu vai orgānu gabaliņu zemādas transplantāciju, alvejasekstrakta injekcijas u.c. Dažreiz izdara nerva gala šķiedru alkoholizāciju, kā arī gala zaru izvilkšanu (nerva eksairēze). Smagākos gadījumos ārstē ķirurģiski. Bet nu ko jūs - es tikai tēloju, ka esmu slims, lai neietu uz skolu. :D (jūs par to vēl dabūsiet :D)

Manas vakariņas, bez tām zālēm, kuras man vēl rīt izrakstīs ārsts. :)

Tātad, haimorīts - tad, kad ir apakšējo blakusdobumu iekaisums, frontīts - tad kad ir pieres blakusdobumu iekaisums. Bet man ir hemisinusīts. Tas ir visu šito blakusdobumu iekaisums vienā galvaskausa pusē. Tātad visas iespējamās komplikācijas. Prieks, kur tu rodies? :D

Kopumā var teikt tā, nežēlīgas sāpes, grūtības koncentrēties, bet dzīvot var... pagaidām. :) Cenšos uztvert visu pozitīvi, jo neredzu jēgu doties spilvenā paraudāt. :D Rīt dodos pie ārsta, kurš domās, ko darīt tālāk - likt mani slimnīcā, vai arī jau laikus izrakstīt miršanas apliecību. :)

Ak jā, aizmirsu pieminēt to, ka tas draņķis no pieres blakusdobuma var viegli aizkļūt prom, tālāk, jo šī blakusdobuma tilpums ir tikai kādi 7 ml. Un tālāk jau ir smadzene, kuru var sabojāt, ja laikus neaizdabū to draņķi prom no tiem dobumiem. :)

Ar sazāļotu mīlestību, Kaspars. :D

bezmiegs

Sāp galva. Kāpēc? Miega trūkuma izraisītas sekas. Un galvassāpes nav tas ļaunākais. Šoreiz padalīšos ar savu pieredzi secinājumiem un ieteikumiem par šīm pāris mana mūža dienām, kurās es gandrīz vai speciāli cenšos izprast tādu fenomenu kā miegs.