bezmiegs

Sāp galva. Kāpēc? Miega trūkuma izraisītas sekas. Un galvassāpes nav tas ļaunākais. Šoreiz padalīšos ar savu pieredzi secinājumiem un ieteikumiem par šīm pāris mana mūža dienām, kurās es gandrīz vai speciāli cenšos izprast tādu fenomenu kā miegs.

Viss sākās agrā svētdienas rītā. Mani pamodināja īsziņa, ka pie manis ieradīsies kāds cilvēks, kas paņems dažas mantas. Vispār nē! Viss sākās sestdienā, kad es biju tik noguris, ka pa gultu nodzīvoju praktiski visu dienu. Tas arī man rādīja domu mēģināt saprast, kāpēc mani moka tāds nogurums. Atradu medicīnas grāmatu, kurā bija īss noguruma apraksts, cēloņi un sekas. Man interesi izraisīja fakts, ka dažādi noguruma veidi ir savstarpēji saistīti. Tātad, ja skolā koncentrējos uz mācību procesu, un tā veselas 8 stundas, tad tas ir loģiski, ka tāda nodarbošanās izraisa emocionālu nogurumu. Savukārt tas izraisa arī fizisku nogurumu - negribas nekādas fiziskas aktivitātes, vienkārši slinkot, neko nedarīt. Šis viss lika saprast, ka ir vienkārši jāļauj smadzenēm saprast, ka viss ir kārtībā un nekāda skolas noguruma nav.
Pieļauju, ka zinu, kāpēc man sāp galva - paaugstināts asinsspiediens. Man gan šobrīd nav ar ko to izmērīt, bet zinošs cilvēks, paskatoties uz manām vēnām, vien teica, ka redzams, ka ir augsts spiediens. Tas nedaudz sit ārā no sajēgas jeb traucē loģiski uztver un izvadīt informāciju. (kā piemēru var ņemt kaut vai šito teikumu)
Nākošais - kafija. Dzert to tādos daudzumos, kā to daru es, ir apmēram kā noslēgt līgumu ar pašu velnu - no rīta un pa dienu viss ir forši un jautri, bet uz vakara pusi sākas kaut kas līdzīgs abstinencei. (psihiski un fiziski traucējumi, beidzoties "narkotiskās vielas" iedarbībai) Vājums dienas otrajā pusē un bezmiegs naktī. Principā pat grūti teikt - vai es dzeru kafiju, jo neguļu, vai arī neguļu, jo dzeru kafiju. (bet varbūt kafija dzer mani) Pēc idejas jau kofeīns ir pieskaitāms pie atkarību izraisošām vielām, bet gan jau... Vienīgais mīnuss, ko tajā saskatu, ir tas, ka nevajadzīgi tiek paātrināta sirdsdarbība.

Nu bet tagad pie paša stāsta un izjūtām. Šobrīd, šo visu rakstot, man nežēlīgi sāp galva, bet iepriekš bija labāk.
Pirmā diena, svētdiena. Iepriekšējā diena visa nogulēta, enerģijas daudz, tāpēc svētdien no rīta varēja laicīgi piecelties. Lielākā dienas daļa tika pavadīta garīgi - iepērkoties un spēlējot ģitāru. Protams, arī pļāpāšana skype. Gāja laiks, un pienāca jau nākošā diena, bet es paliku nomodā. Pa laikam paskatoties pulkstenī, sapratu, ka drīz jau ir jāiet uz skolu. Psiholoģiski man joprojām bija sajūta, ka ir vakars.
Otrā diena, pirmdiena. Kad ierados skolā, viss aizgāja pareizajās sliedēs - mans prāts pieņēma to, ka ir sākusies jauna diena. Tie, kuri mani satika, ļoti bieži jautāja, vai es beidzot esot izgulējies? Sajūtas tiešām bija fantastiskas - viss tik viegli, labs garastāvoklis, ļoti labi var koncentrēties uz pilnībā visu. Sportā tas bija izteikti vērojams, jo parādījās ļoti laba un ātra reakcija un koordinācija. Skolas diena pagāja ātri un jautri. Tad nāca vakars, kurā bija ieplānotas garīgas un tējīgas padarīšanas. Un tad nedaudz sākās bremze. It kā pa stīgām vēl varēju trāpīt, bet reizēm šķita, ka tūlīt atslēgšos. Ap pusnakti gan atkal parādījās labais garastāvoklis, bet tas, ļoti iespējams, bija lielā daudzuma kafijas iespaidā. Apmēram pulksten divos naktī es devos pie miera un nogulēju līdz sešiem no rīta, kad man pamodināja... (kad aizgāju gulēt, pilnīgi bez miega biju pavadījis četrdesmit četras stundas)
Trešā diena, otrdiena. Rīts iesākās neticami labi. Labs garastāvoklis, neesmu piekusis. Protams, visu laiku kafija. Devos uz skolu, tur arī viss forši. Stundās visu labi saprotu, ir motivācija mācīties. Divās stundās gan nebiju, bet tas bija citu iemeslu dēļ. Pa to laiku paspēju ar citiem daudz noderīgu lietu izdarīt. Pēc tam divas pēdējās matemātikas, kurās jau nedaudz sākās bremze. Bet pēc apmēram pusstundas pārtraukuma franču valodas nodarbībā viss atkal bija kārtībā. Pēc skolas parādījās motivācija un vēlme kaut ko aktīvi darīt - tāpēc arī tapa blogs. Priecājos, priecājos, par gribasspēka atgūšanu, bet, kad vakarā/naktī sāku lasīt par kvantu mehāniku, sapratu, ka informācija uztveres funkcija man vairs nestrādā. Paklausījos nedaudz mūziku, un devos pie miera - atkal apmēram pulksten divos.
Ceturtā diena, trešdiena. Rīts, modinātājs zvana sešos. Nav vēlmes nekur iet - gribu gulēt, bet pienākums liek kustēties vien uz skolu. Dienas sākumā sāku atkal lasīt par kvantu mehāniku - šoreiz visu sapratu un iegaumēju. Forši. Tā kā skolas diena bija samērā īsa, tad es nekādu nogurumu skolā nepiedzīvoju. Vakarā, jeb šobrīd, ir daudz savādāk. Sāp galva, reiboņi apmēram tādi, ka nevar nostāvēt kājās. Izteiktas koncentrēšanās un domāšanas problēmas. Vienkārši sakot, beidzot laikam būšu sasniedzis samērā kritisku punktu. Asinsspiediens noteikti ir griestos, bet nogāzies no kājām vēl pagaidām neesmu. Tiešām sāku apsvērt domu, ka vajag šito pārtraukt un iet gulēt, bet rīt angļu valodā kontroldarbs. Tagad mani moka izvēle - skola vai veselība? (dzīvība?).
Statistikai - pa pēdējām četrām diennaktīm kopā es esmu gulējis astoņas stundas.

Secināt no tā visa var pietiekami.
Galvenā atziņa - lai funkcionētu, nebūt nevajag tās standarta astoņas stundas miega. Izvilkt dzīvības procesus var, bet tas, laikam, nav to vērts. Ja varētu uzzināt, cik man ir asinsspiediens, varētu pamēģināt ar zālēm to pazemināt līdz normai - tad iespējams pazustu sāpošās galvas un sirds blakus efekti. (samērā bezatbildīgi, bet iespējams iedarbīgi)
Vēl esmu ne reizi vien pamanījis to, ka neguļot vienu nakti, nākošajā dienā ļoti uzlabojas pašsajūta un visas maņas. Tātad - pa reizei izlaist kādu nakti, nebūt nav tik slikti. Grūtākais posms ir rīta agrajās/nakts vēlajās stundās, bet kad jau var redzēt dienasgaismu, nogurums bioķīmisku reakciju rezultātā pazūd.
Neguļot ilgstoši, vai arī neguļot vispār, noteikt jāatceras, ka tas ir kaitīgi veselībai - it īpaši sirds un asinsvadu sistēmai. Ja ar to kaut kas nav īsti labi, labāk neriskēt.
Nākošais. Ja kafiju no rīta paspēj iedzert uzreiz pēc pamošanās un tukšā dūšā, enerģijas lādiņš uz visu rītu garantēts. Tā var radīt sev izteiktu vēlmi darboties.
Ja kāds grib kaut ko iegaumēt/iezubrīt, tad vislabāk to darīt tā - vēlu vakarā/naktī, pirms iešanas gulēt, vienkārši jāizlasa tas, ko grib iemācītes. Tad no rīta pēc sataisīšanās atkal, šoreiz cītīgi, viss jāizlasa un jācenšas iegaumēt.
No miega trūkuma bieži vien pārstāj strādāt loģiskā domāšana. Toties radošā domāšana gan strādā ļoti aktīvi. Laikam uzrakstīt kādu dziesmu tādā stāvoklī arī ir vieglāk.

Beigu beigās varu teikt vienu - šobrīd es jūtos slikti, bet iegūtā pieredze ir ļoti vērtīga. Drīzumā pie skaidra prāta mēģināšu saprast, kā var uzlabot miega kvalitāti, jo samazinot laiku, ko cilvēks pavada guļot, var iegūt daudz vērtīga laika. :)